2024 Autors: Jasmine Walkman | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 08:34
Baltā sālīta siera pārdošana Bulgārijā ir daudz zemāka nekā patēriņš 2006. gadā, liecina Agrārās ekonomikas institūta analīze, kuru citē laikraksts Trud.
Arī dzeltenā siera patēriņš mūsu valstī ir samazinājies. Uz piena produktu rēķina bulgāri arvien vairāk pērk savas alternatīvas no palmu vai citām augu eļļām.
Importētie sieri un dzeltenie sieri, kurus tagad var viegli atrast Bulgārijas tirgos pēc tam, kad Bulgārija 2007. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, konkurē ar tipisko bulgāru sieru un dzelteno sieru, kas izskaidro arī zemāku bulgāru piena produktu patēriņu.
Pēc ekspertu domām, 2016. gadā nedaudz palielināsies baltā sālījuma siera pārdošanas apjomi, bet piena produktu imitācijas patēriņš palielināsies līdz 49 000 tonnām gadā.
2014. gadā baltā siera kritiskās vērtības sasniedza tikai 13 000 tonnu pārdošanas apjomu visā kalendārajā periodā. Cerams, ka 2016. gadā šis daudzums palielināsies līdz 16 000 tonnām, un līdz 2020. gadam tam vajadzētu palikt 18 000 tonnu līmenī.
Tirgū ir arī bulgāru dzeltenais siers, kaut arī ne tik liels.
Saskaņā ar datiem 2006. gadā dzeltenā siera patēriņš iekšzemē bija aptuveni 40 000 tonnu gadā. 2014. gadā tas samazinājās līdz 31 000 tonnu, un prognozes liecina par pakāpenisku patēriņa pieaugumu. Līdz 2020. gadam šis patēriņš sasniegs aptuveni 35 000 tonnu.
Kā pamatojumu šiem datiem analītiķi norāda uz palielināto Eiropas dzelteno sieru daudzumu mūsu valstī, kuri pēc izskata un garšas ir līdzīgi vietējam dzeltenajam sieram, bet vairumā gadījumu ir daudz lētāki par to.
2006. gadā Bulgārijā importētais dzeltenais siers bija tikai 1000 tonnas, bet 2014. gadā tas jau sasniedza 10 000 tonnas gadā.
Aizjūras sieru imports turpina pieaugt, visvairāk patērē Čedars, Emmentāls un Guda, sasniedzot 13 000 tonnas gadā.
Ieteicams:
Mēs ēdam Gandrīz Par 20 Procentiem Mazāk Augļu
Augļu patēriņš Bulgārijā gada pēdējā ceturksnī samazinājās par 19,6 procentiem, liecina Nacionālā statistikas institūta pētījums. Valsts statistikas dati liecina, ka pēdējo 3 mēnešu laikā bulgāri ir nopirkuši vidēji 17,3 kilogramus augļu, kas ir samazinājums, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kad mēs nopirkām 19,6 kilogramus augļu.
Mēs Patērējam Arvien Vairāk Gaļas
Saskaņā ar ASV pētījumu, pēdējo 50 gadu laikā cilvēki ir palielinājuši gaļas un tauku patēriņu par 3 procentiem, kas mūs tuvina plēsējiem pārtikas ķēdē. Pētījumā tika apskatīts, kā laika gaitā mainījušies cilvēku ēšanas paradumi. Pēc galīgo rezultātu apkopošanas eksperti secināja, ka palielināts gaļas patēriņš var izraisīt iespējamu negatīvu ietekmi uz vidi.
Mēs Pērkam Un ēdam Arvien Vairāk Pārtikas
It kā globālā krīze neietekmētu tikai pārtikas rūpniecību. Jūs nevarat nepamanīt, ka, aizvien vairāk mazo uzņēmumu vai apģērbu veikalu un studiju aizverot durvis, pārtikas ķēžu pieaugums kļūst arvien taustāmāks un vērienīgāks. Lauksaimniecības un pārtikas ministrs doktors Miroslavs Najdenovs paziņoja, ka lauksaimniecības nozari krīze neskar un vēl vairāk - pārtikas rūpniecība ilgtermiņā ir lemta panākumiem un peļņas palielināšanai.
Mēs ēdam Gandrīz 3 Reizes Mazāk šokolādes Nekā Eiropieši
2017. gadā bulgāri apēda 25 tonnas šokolādes, kas vidēji sastāda 3,5 kg uz vienu cilvēku. To parāda ražošanas apsekojuma un šokolādes patēriņš veic Eurostat. Kamēr bulgārs katru dienu apēd no 20 līdz 50 gramiem šokolādes, eiropiešu ikdienas patēriņš vidēji ir no 30 līdz 90 gramiem.
Mēs Maksājam Arvien Vairāk Par Pamata Pārtiku
Ar katru dienu mēs maksājam arvien vairāk par pamata pārtikas produktiem. Tas skaidri izriet no Valsts preču biržām un tirgiem veiktās analīzes. Piemēram, maltās gaļas tipa "Stara Planina" cena ir pieaugusi par 0,4 procentiem.
