Malaizieši Ir Lielākie Zivju Cienītāji

Malaizieši Ir Lielākie Zivju Cienītāji
Malaizieši Ir Lielākie Zivju Cienītāji
Anonim

Japāņi vairs nav tauta, kas patērē visvairāk zivju pasaulē. Šogad viņus pārvietoja malaizieši, liecina nesen veikts pētījums.

Pētījums rāda, ka viena gada laikā malaizietis vidēji apēda 56,5 kilogramus zivju, savukārt tajā pašā laika posmā japānis vidēji apēda 55,7 kilogramus zivju.

Saskaņā ar datiem vidējā statistiskā ģimene Malaizijā zivīm tērē 35 USD. Zivis un jūras veltes ir dominējošā gaļa uz malaiziešu galda, kuri vēl pirms dažiem gadiem biežāk ēda vistu.

Malaizijā 37% mājsaimniecību ēd zivis katru dienu, bet 54% - vismaz 3 reizes nedēļā.

Malaizieši galvenokārt patērē makreles, garneles, kalmārus un sams. Makreles ir visvairāk iecienītās malaiziešu zivis, savukārt ķīnieši, piemēram, dod priekšroku lašiem.

Suši
Suši

Aptaujas dati liecina, ka zivju patēriņš Malaizijā katru gadu palielinās par 6,2%.

Rangs, ko sagatavojusi organizācija Infofish, parāda, ka vidēji katrs cilvēks uz planētas gada laikā ir patērējis 20 kilogramus zivju.

Savukārt Bulgārija ir pēdējā Eiropas Savienībā zivju patēriņa ziņā. Mūsu valstī katrs cilvēks gada laikā ir apēdis vidēji 5 kilogramus zivju. Eiropā vidējais apēsto zivju svars ir 30.

Arī visas kaimiņvalstis patērē daudz vairāk zivju delikateses nekā mūsējās.

Lasis
Lasis

Pašlaik Bulgārijā tiek ievākti apmēram 5-6 tūkstoši tonnu saldūdens zivju, bet tajā pašā laikā tiek importēti zemas kvalitātes saldēti produkti.

Pēc ekspertu domām, mūsu valstij ir unikāli dabas resursi rūpnieciskai zivju audzēšanai, un kopš 2009. gada akvakultūrai ir iespēja pieteikties Eiropas finansējuma projektiem. Tomēr tas nav izraisījis nopietnu mūsu produkcijas pieaugumu.

Bulgārijā nav tradīcijas regulāri lietot zivis, tāpēc jūras veltes mūsu valstī ir mazas.

Šajā gadījumā Vidinas, Montānas, Vratsas, Plevenas un Lovechas apgabalos tika uzsākta informatīva kampaņa, kurā tiks izplatīti materiāli, kuros uzsvērti zvejniecības produktu ieguvumi.

Ieteicams: