Beļģija Vēlas, Lai Frī Kartupeļi Tiktu Iekļauti UNESCO Sarakstā

Beļģija Vēlas, Lai Frī Kartupeļi Tiktu Iekļauti UNESCO Sarakstā
Beļģija Vēlas, Lai Frī Kartupeļi Tiktu Iekļauti UNESCO Sarakstā
Anonim

Beļģi apvienojas ar UNESCO vēlmi iekļaut frī kartupeļus pasaules kultūras mantojuma sarakstā līdzās izsmalcinātiem franču ēdieniem.

Beļģijā viņi pat ir sarīkojuši iniciatīvu par frī kartupeļu nedēļu, kurā tiks parakstīti lūgumraksti par kartupeļu pasludināšanu par kultūras bagātību.

Beļģijas varas iestādes atbalsta ideju, taču, lai tā kļūtu par faktu, kultūras ministram ir jāapstiprina tā, un valstī ir trīs.

Flandrijas valodā runājošā Flandrijas valdība frī kartupeļus jau ir atzinusi par neatņemamu Beļģijas kultūras sastāvdaļu. Paredzams, ka franču un vācu valodā runājošās kopienas pievērsīsies šim jautājumam nākamgad. Tiek uzskatīts, ka arī valstī esošie francūži un vācieši atbalstīs iniciatīvu.

Frī kartupeļi ir viens no iecienītākajiem beļģu ēdieniem kopā ar vafelēm, šokolādi un alu. Kartupeļi apvieno valstī lingvistiski sašķelto frankofonu, vāciski runājošo un flāmu kopienu, tāpēc lielākā daļa cilvēku domā, ka viņiem ir vieta UNESCO sarakstā.

Paredzams, ka valsts mēroga sabiedriskās debates par viņu iekļaušanu UNESCO beigsies nākamgad.

UNAFRI, nacionālā frī kartupeļu stendu apvienība, no kuras nāk iniciatīva, apgalvo, ka šajās nepretenciozajās iestādēs valda unikāls beļģu gars, kas vieno valsts haosu mīlestību ar nepatiku pret korporatīvo praksi.

Gandrīz 5000 furgonu Beļģijā pārdod frī kartupeļus, bieži veidojot rindas. Kartupeļus tradicionāli pārdod papīra maisiņā, un tos sauc par fritkot.

Kartupeļi pirmo reizi parādījās Beļģijā 16. gadsimtā, bet par atsevišķu ceptu ēdienu kļuva tikai 19. gadsimtā. 95% beļģu tos ēd vismaz reizi gadā, aģentūrai Reuters pavēstīja UNAFRI.

Līdz šim UNESCO sarakstā iekļauti 314 kultūras elementi no dažādām valstīm. Starp tiem ir Argentīnas tango, turku kafija, un nesen tajā tika iekļauti Chiprovtsi paklāji.

Ieteicams: