Ēdiet Un Dzeriet Banānus Ilgi Un Veselīgi

Ēdiet Un Dzeriet Banānus Ilgi Un Veselīgi
Ēdiet Un Dzeriet Banānus Ilgi Un Veselīgi
Anonim

Banānu vēsture

Banānu izcelsme ir Indijas un Malaizijas reģionos līdz pat Austrālijas ziemeļiem. Tie bija zināmi tikai no Vidusjūras reģiona baumām 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, bet tiek uzskatīts, ka tie pirmo reizi tika ievesti Eiropā 10. gadsimtā. 16. gadsimta sākumā portugāļu jūrnieki veica banānus no Āfrikas rietumu krasta uz Dienvidameriku.

Mūsdienās tiek lēsts, ka banānu ražošana pasaulē ir 28 miljoni tonnu - 65% no Latīņamerikas, 27% no Dienvidaustrumāzijas un 7% no Āfrikas. Piektā daļa ražas tiek eksportēta uz Eiropu, Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu kā svaigi augļi.

Banāni - ķermeņa enerģijas avots

Nav labāka veida, kā uzturēt augstu enerģijas līmeni organismā kā banānu ēšana. Banāni satur trīs dabiskos cukurus - saharozi, fruktozi un glikozi, kas kopā ar tajos esošajām šķiedrvielām padara banānus par ārkārtas enerģijas avotu ķermenim.

Banāni ir svarīgs kalcija, fosfora, mangāna, A, B6 un C vitamīna, piridoksīna, slāpekļa, folijskābes un daudzu citu uzturvielu un enzīmu avots. Tie palīdz uzturēt ādas, acu un gļotādu veselību, detoksicē infekcijas baktērijas, un olbaltumvielas izraisa ķermeņa izturību pret alerģijām un atvieglo aizcietējumus.

Banānos esošais kālijs palīdz regulēt asinsspiedienu un var samazināt augsta asinsspiediena un insulta risku. Kālijs ir arī būtisks, lai palīdzētu muskuļiem pareizi darboties kustību laikā un mazinātu krampju risku.

Viens vidēja lieluma banāns satur 400 mg kālija -11% no nepieciešamās dienas devas; 110 kalorijas un 4 grami šķiedrvielu. Banāni satur arī daudz ogļhidrātu, kas ir galvenais ķermeņa enerģijas avots.

Banāni un to ieguvumi veselībai

Banānu ēšana starp ēdienreizēm palīdz uzturēt cukura līmeni asinīs un izvairīties no rīta slimības.

Banāni
Banāni

Banāns ir vienīgais auglis, ko var ēst bez kaitīgas ietekmes uz ķermeni, piemēram, čūlas.

Diētiskās šķiedras palīdz pret zarnu trakta traucējumiem, pateicoties maigajai tekstūrai un gludumam. Nogatavojušies banāni ir ļoti noderīgi čūlainā kolīta gadījumā. Viņi arī neitralizē pārmērīgu skābumu un mazina gļotādas kairinājumu. Banānu biezenis ar sāli savukārt ārstē dizentēriju.

Banāns satur tikai derīgas aminoskābes un neizraisa alerģiskas reakcijas. Zems olbaltumvielu un sāls saturs banānos un augsts ogļhidrātu saturs ir izdevīgs visu veidu nieru slimību gadījumā.

Banāni ir noderīgi arī anēmijas apkarošanā. Tie ir bagāti ar dzelzi un stimulē hemoglobīna veidošanos asinīs.

Banānu biezenis, atšķaidīts glāzē kokosriekstu piena un saldināts ar medu vai cukuru, ir barojošs dzēriens pacientiem, kuri cieš no tādām slimībām kā tuberkulozes dzelte, vēdertīfs un bakas.

Banāni nomierina kuņģi un ar medus palīdzību uztur noteiktu cukura līmeni asinīs, un piens nomierina un rehidratē. Banāni satur kāliju un magniju, kas palīdz ķermenim atgūties no alkas pēc nikotīna un palīdz cilvēkiem atmest smēķēšanu.

Banānu pastai ir nomierinoša iedarbība uz skarto daļu, ja to uzklāj uz apdegumiem un brūcēm.

Saskaņā ar pētījumu cilvēki, kuri cieš no depresijas, pēc banāna ēšanas var justies daudz labāk. Tas ir tāpēc, ka banāni satur triptofānu, ko organisms pārveido par serotonīnu, kas palīdz cilvēkam atpūsties un uzlabot garastāvokli.

Banānu ēdieni

Gatavošanai ir piemēroti zaļie banāni. Dzeltenie banāni ir piemēroti neapstrādātam patēriņam. Savukārt brūni banāni ir piemēroti dažādu konditorejas izstrādājumu, piemēram, maizes, maizītes un cepumu, pagatavošanai, jo nogatavojušiem banāniem ir ļoti salda garša, jo augļos esošā ciete tiek pārveidota par cukuru.

Gatavus banānus var pasniegt augļu salātos, sviestmaizēs un želejās; banānu biezeni izmanto saldējuma, maizes, smalkmaizīšu un pīrāgu pagatavošanai.

Ieteicams: