2024 Autors: Jasmine Walkman | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 08:34
Šodien jūs aizvedīsim uz Latviju. Tas atrodas mērenā klimata zonā, un to raksturo garas un aukstas ziemas, kā arī karstas un īsas vasaras. Valsts skarbā klimata un salīdzinoši sliktās augsnes kvalitātes dēļ latvieši vienmēr ir smagi strādājuši, lai nodrošinātu sevi. Šī iemesla dēļ pārtika Latvijā ir uz pjedestāla.
Piemēram, maizei ir īpaša vieta tur esošo cilvēku prātos, un cieņa pret to tiek mudināta jau no mazotnes. Kaut arī tradicionāli latviešu virtuves pamatā ir lauksaimniecības produkti, gaļa ir ļoti nozīmīga šīs valsts virtuves sastāvdaļa.
Cilvēki, kas dzīvo Latvijas 500 kilometru garajā piekrastē, vienmēr ir zvejojuši, tāpēc tā ir neatņemama viņu uztura sastāvdaļa. Makšķerēšana tiek praktizēta arī valsts iekšienē, taču saldūdens zivis, kā arī krabjus tur uzskata par delikatesi.
Latvijas ēšanas paradumi ir daudz un dažādi. Līdz šai dienai ir saglabājušies ēšanas paradumi, kas ir līdzīgi paražām, kas valda Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam arvien vairāk cilvēku pārcēlās uz lielākām pilsētām, kas lika latviešiem sakārtot ēšanas paradumus atbilstoši paveiktajam darbam.
Mūsdienās ir ļoti reti redzams, kā cilvēki savās mājās gatavo ēdienu. Tomēr tiek praktizētas daudzas senās ēšanas paražas, un šodien tradicionālie ēdieni vienmēr ir sastopami pie parastā latvieša galda gan katru dienu, gan svētkos un īpašos gadījumos.
Latvijā vienmēr ir bijuši lieli piena produktu, piemēram, piena, biezpiena, krējuma, siera un sviesta, cienītāji. Šie produkti vienmēr ir bijuši daļa no vietējā galda un katrā ēdienreizē. Vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja savvaļā atrast garšīgus un ēdamus produktus - pārtikas produktus, kurus nevajadzētu audzēt, bet vienkārši savākt.
Ilgu laiku Latvijā labumu gūst vasarā augļi - meža zemenes, avenes, dzērvenes, bet rudenī - sēnes un rieksti.
Biškopības tradīcijas šajā valstī ir attīstījušās gadsimtu gaitā, un šodien medus tur tiek ļoti cienīts. Gandrīz katrā Latvijas saimniecībā var atrast savus bišu stropus, un ienākumi no medus ražošanas ir daudzu vietējo iedzīvotāju galvenie ienākumi.
Ģimenēs, kas dzīvo piekrastē, joprojām ir populāras kūpinātas zivis, un daudzās citās vietās cilvēki ēd arī kūpinātus zušus - zirnekļa ērci, plekstes, nēģus un mencas. Apmeklējot brokastis parastā latviešu ģimenē, pirms darba dienas sākuma pamanīsit, ka tās ir mērenas.
Kā jau visur pasaulē, arī Latvijā cilvēki sāk dienu ar tasi kafijas vai tējas un ēd sviestmaizes ar sieru, desu, tomātiem vai gurķiem. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem diena nevar sākties bez piena glāzes, ko parasti veic brokastīs. Iedzīvotāju vidū tiek cienītas arī vārītas olas un omletes.
Pusdienas var notikt no pulksten 12 līdz 15. Tas ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka dienas sākuma. Viņi parasti ēd karstas pusdienas, kas sastāv no ceptas gaļas, kas var būt cūkgaļas steiks, ceptas kotletes, sautēta fileja vai steiks vai vistas, vai zivis, kas var būt lasis, forele, menca vai sardīnes.
Viņi neiztikt bez kartupeļiem, kurus var cept, vārīt vai biezeni. Viņi ēd arī vārītus rīsus vai griķus, kā arī svaigus salātus. Daži vietējie iedzīvotāji zupu ēd kā aperitīvu, kas parasti tiek pievienots pamatēdienam. Zupu parasti gatavo ar cūkgaļu, bet to var pagatavot arī ar zivīm. Gaļas zupās var būt arī pupiņas, zirņi, skābenes vai nātres.
IN Latviešu virtuve jūs varat atrast bagātīgu desertu klāstu. Parasti desertus tur gatavo ar piena produktiem, augļiem, pievienojot želatīnu vai kartupeļu cieti.
Pusdienu laikā latvieši dzer augļu sulas, tēju vai kafiju. Vakariņas tiek pasniegtas no pulksten 18:00 līdz 19:00. Ja jums ir tas gods apmeklēt latviešu vakariņas, pamanīsit lielo ēdienu daudzveidību - tie var pasniegt jums zupu, salātus, siltu ēdienu un tradicionālākus ēdienus, piemēram, zupu uz piena bāzes.
Tomēr ir daudz cilvēku, kuriem nepatīk pavadīt daudz laika virtuvē un kuri pērk gatavus vai saldētus ēdienus vai ēd sviestmaizes vai smalkmaizītes un dzer tēju. Pica ir kļuvusi arī par vienu no iecienītākajiem un viegli pagatavojamiem ēdieniem tur.
Visi vismaz vienu reizi ir dzirdējuši par Latvijas alu. Tur tas ir tradicionāls dzēriens, tāpēc nav iespējams un neiedomājami iedomāties latviešu ģimenes pulcēšanos vai svētkus, kuros alus nav. Latvijā alu tradicionāli gatavo no miežiem un apiņiem.
Medus ir arī izplatīta alus sastāvdaļa. Tas tiek pievienots alus pagatavošanas laikā, un pēc tam gatavo produktu sauc par medu. Šajā valstī viņiem ir daudz uzskatu, kas saistīti ar uzturu.
Viena no svarīgākajām galda etiķetes īpašībām Latvijā ir piedāvāt citiem daļu sava ēdiena, ja jūs ēdat kaut ko atšķirīgu no viņiem. Vietējie iedzīvotāji ir ļoti entuziastiski, ēdot maizi, un daudzās mājās pirmo gabalu sauc par zemnieka dēlu, kad to sagriež.
Jaunas, neprecētas sievietes sacenšas par šo skaņdarbu, jo katra no viņām vēlas apprecēties ar zemnieka dēlu - saprotiet vīrieti, kuram ir savas mājas un saimniecība. Cilvēki Latvijā joprojām tiek uzskatīti par māņticīgiem, runājot par sāli. Lai ko jūs jautātu, visi zina, ka, ja traukā ir pārāk daudz sāls, tad šefpavārs ir iemīlējies.
Ja sāls nejauši izlīst uz galda vai grīdas, tas nozīmē, ka mājā būs skandāls. Pats ēšanas veids ir nopietna lieta, kas prasa cilvēkiem būt mierīgiem un pienācīgiem, izrādīt cieņu pret ēdienu un tiem, kas to gatavoja. Tur viņi uzskata, ka ģimenes galvai jāuzņemas vadība pie galda.
Tiem, kas sēž galda stūrī, jābaidās, ka viņi tiks nolādēti, ka septiņus gadus neprecēsies. Visi tur arī zina, ka, ja dakša vai karote nokritīs uz grīdas, mājā ieradīsies sieviete, un, ja tas būs nazis - viesis būs vīrietis.
Ieteicams:
Sviesta Krīzes Dēļ Mēs Atvadāmies No Tradicionālajiem Franču Kruasāniem
Bezprecedenta naftas krīzes dēļ Francijā, iespējams, pasaule īslaicīgi paliks bez franču kruasāniem. Maizes ceptuves valstī apgalvo, ka viņu nozare vēl nekad nav bijusi tik apdraudēta. Pēdējā gada laikā sviesta cena ir pieaugusi par 92% pēc T + L.
Ātra Kulinārijas Pastaiga Pa Čīles Delikatesēm
Čīle - Augsto Andu valsts ir apkopojusi krāsainu kulinārijas tradīciju paleti. Vispirms pēdas atstāja pamatiedzīvotāji - araukāno indiāņi un pēc tam spāņu kolonizatori. Līdz ar kontinenta kolonizāciju nāca kvieši, cūkas, govis, vistas. Šajā laikā galdā tiek piedāvāti tādi ēdieni kā humitas - vārīta kukurūzas pastēte, kas iesaiņota kukurūzas lapās, lokro - sautēta gaļa ar dārzeņiem, charikan - kūpināta cepta gaļa ar dārzeņiem.
Kulinārijas Pastaiga Pa Grieķiju
Daudziem no mums Grieķija ir vēlamais vasaras galamērķis, pateicoties ne tikai brīnišķīgajām pludmalēm un mierīgumam, bet arī neticami garšīgajai grieķu virtuvei, kuras sejā ir zvērināti cienītāji. Runājot par gardiem ēdieniem, grieķi to izgudroja.
Kulinārijas Pastaiga Pa Urugvajas Virtuves Gardumiem
Urugvajas nacionālā virtuve ir spilgta mozaīka, kurā pārsteidzoši savijas itāļu, argentīniešu, brazīliešu, vācu, indiešu un pat kreolu virtuve. Urugvajas ēdienu atšķirīgā iezīme ir sastāvdaļu - īpaši dārzeņu un gaļas - svaigums. Pavāri Urugvajā nezina, kas ir saldēti produkti.
Neliela Kulinārijas Pastaiga No Mongolijas
Mongoļu virtuve ietver mongoļu, kas ir arī Mongolijas pamatiedzīvotāji, kulinārijas tradīcijas. Valsts skarbais kontinentālais klimats ir ietekmējis vietējo uzturu, tāpēc mongoļu virtuve galvenokārt sastāv no piena produktiem, gaļas un dzīvnieku taukiem.
