2024 Autors: Jasmine Walkman | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 08:34
Norvēģijas akvakultūras nozare (tā sauktā zvejniecības nozare) ierindojas starp pasaules vadošajām programmām. Katru dienu 14 miljoni porciju ar Norvēģijas lasis tiek patērēti vairāk nekā 150 vietās visā pasaulē.
Norvēģija kā otra lielākā jūras velšu eksportētāja saprot vajadzību, ka vienīgais veids, kā tās akvakultūras nozare saglabāt savu ilgtspējību nākotnē, ir vides un zivju krājumu aizsardzība. Mūsdienās plašsaziņas līdzekļos cirkulē tik daudz informācijas, ka ir grūti identificēt patiesus stāstus no nepareizi pārstāvētiem.
Saimniecībā audzēts lasis (zivju audzētavas) plašsaziņas līdzekļos tiek attēlots negatīvi, taču ir svarīgi saprast, ka ne visi audzētie laši ir vienādi.
2020. gadā būtu jāuzsāk Havfarm zivju audzētava, kas ir līdzīga konstrukcijai kā katamarāns (divkorpusu kuģis). Garums ir apmēram 430 m ar ietilpību līdz 10 000 tonnām laša.
Pirmajā dzīves gadā lasis tiks audzēti uz sauszemes īpašā tvertnē. Tur zivis tiks turētas, līdz tās būs pietiekami lielas un stipras, lai izdzīvotu reālajā vidē - jūrā. Kad šis vecums ir sasniegts, lasis tiek pārvietots uz plašām, aizsargātām okeāna aplokām, kas ļauj maksimāli augt.
Pildspalva ir apgabals, kuru ieskauj tīkls, kurā aug laši. Viņu apkārtmērs ir līdz 200 metriem (650 pēdas) un dziļums līdz 50 metriem (165 pēdas). Lai nepieļautu pārapdzīvotību, Norvēģijas likumi nosaka, ka lasim jābūt mazāk nekā 2,5% no ūdens objekta tilpuma. Tas nozīmē, ka katrā plašajā iekārtā jābūt 97,5% ūdens, lai nodrošinātu maksimālu komfortu un veselīgu augšanas ciklu.
Ēst norvēģu lasi
Norvēģijas lasis ēd gan augus, gan jūras veltes, piemēram, zivju eļļu, savvaļas zivju gaļas gabalus. Tam nepieciešami arī vitamīni, minerālvielas un antioksidanti, lai nodrošinātu vēl labāku zivju garšu. Katram laša kilogramam krīt aptuveni 1,2 kg barības. Kopējā dzīves ciklā 1 lasim nepieciešams apmēram 6-7 kg pārtikas. Tas ir diezgan maz, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem. Piemēram, 1 kg cūkgaļas nepieciešams apmēram 8 kg barības.
Norvēģijas laša rozā krāsa nāk no dabīga oksikarotinoīda, ko sauc par astaksantīnu. Savvaļā lasis astaksantīnu iegūst, ēdot vēžveidīgos. Norvēģijas lasis uzturā saņem tādas pašas derīgās uzturvielas kā piedevas. Pētījumi liecina, ka astaksantīns darbojas kā antioksidants un faktiski var uzlabot cilvēka imunitāti.
Etoksikvīns ir antioksidants, ko izmanto kā piedevu zivju barībā, lai saglabātu laša kvalitāti transportēšanas laikā. Eiropas Regula 2316/98 dzīvnieku barībā atļauj izmantot tādus antioksidantus kā etoksikvīns. To maksimālā robeža atsevišķi vai kombinācijā ar citiem antioksidantiem ir noteikta 150 mg uz kilogramu barības.
Norvēģijā šo antioksidantu saturu zivju barībā kontrolē katru gadu. Jaunākie Norvēģijas oficiālās zivju barības kontroles programmas rezultāti ir parādījuši, ka etoksihīna līmenis ir krietni zem ES noteiktajām robežām.
Zāles Norvēģijas lasim
Neviena narkotika vai antibiotika netiek lietota profilaktiski vai kā augšanas stimulators uzturā lasis. Pielietojums antibiotikas Norvēģijas lašu audzēšanā kopš 1990. gadiem samazinājās par 99%, savukārt lašu ražošana tajā pašā laika posmā palielinājās no 50 000 tonnām līdz vairāk nekā vienam miljonam tonnu. 2015. gadā mazāk nekā 1% lašu saņēma veterināro ārstēšanu, izmantojot antibiotikas.
Norvēģijā tiek rūpīgi uzraudzīta antibiotiku lietošana. Visas zāles jāapstiprina attiecīgajām iestādēm. Tos var izmantot tikai noteiktu slimību diagnostikā, un sertificēti veterinārārsti paraksta visas receptes. Apstrādātā laša karantīnā jābūt pirms laša pārdošanas atļaujas. Karantīna nozīmē piešķirt ķermenim laiku, lai notīrītu visas zāļu atliekas, pirms tās pārdod.
Jaunākie dokumenti to norāda Norvēģijas lasis ir pilnīgi drošs un veselīgi ēst.
Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa izsekošanas sistēmu lašu veselība un citas zivis, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu. Katru laša attīstības aspektu rūpīgi uzrauga tehnoloģiski attīstītas sistēmas, kas sniedz informāciju lauksaimniekiem un viņu veterinārārstiem. Saimniecībā audzētam lasim būs nepieciešama arī veterinārā uzmanība.
Efektīvas vakcīnas samazina antibiotiku lietošanu Norvēģijas lašu audzēšana gandrīz līdz nullei. Patiesībā uz kilogramu laša, kas ražots Norvēģijā, tiek izmantoti tikai 0 00034 grami antibiotiku, salīdzinot ar aptuveni 1 gramu uz kilogramu vistas, kas ražota ASV. Ja ir vajadzība pēc zālēm, kas jālieto norvēģu lašu audzētava, zāles jāizraksta un jāpiegādā licencētam veterinārārstam.
Norvēģijas laša piesārņotāji
Dioksīni - kopējs apzīmējums vides piesārņotāju grupai, kurā ietilpst furāns un polihlorbifenils, kas sastopami visā pasaulē. Dioksīni un furāni izdalās gaisā, veicot sadedzināšanas procesus, piemēram, sadedzinot komerciālos vai sadzīves atkritumus, kā arī degot degvielu, piemēram, koksni, ogles vai eļļu. Sadzīves atkritumu sadedzināšana un meža ugunsgrēki var izraisīt arī dioksīnu un furānu izdalīšanos vidē.
Nejaušas vai tīšas šķidrumu izdalīšanās rezultātā vidē ir izdalījies polihlorbifenils. Tā rezultātā daudzi pārtikas avoti, tostarp dzīvnieku olbaltumvielas, piena produkti un pat augļi un dārzeņi, ir pakļauti dioksīnu iedarbībai. Komerciālajās zivīs dioksīni ir ļoti zemā līmenī, un tiem ir nenozīmīga ietekme uz veselību, salīdzinot ar jūras produktu patēriņa priekšrocībām.
Noturīgo organisko piesārņotāju, tostarp dioksīnu, līmenis Norvēģijas lašos ir sešas reizes zemāks par starptautiski pieņemtajām Eiropas robežvērtībām. Norvēģijas iestādes kontrolē visu piegādes ķēdi, lai nodrošinātu atbilstību ES ierobežojumiem. Dažādu testu rezultāti ir publiski pieejami un pieejami Nacionālā uztura un jūras velšu pētniecības institūta (NIFES) tīmekļa vietnē.
NIFES gadā veic vairāk nekā vienpadsmit tūkstošus testu Norvēģijas lasisun ilgtspējīgas organiskās piesārņotāji Norvēģijas lašos tie nekad nav pārsnieguši starptautiski atzītās Eiropas robežvērtības.
Pesticīdi un Norvēģijas lasis
Eiropas Savienībā un Norvēģijā endosulfāna kā pesticīda lietošana ir aizliegta, un lašu audzēšanā to nekādā veidā neizmanto. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Komisija ir secinājušas, ka lašu barībā esošais endosulfāns nav riska faktors cilvēku veselībai vai dzīvnieku labturībai.
Atkritumi un vides aizsardzība
Automatizētās barošanas tehnoloģijas attīstība novērš liekos pārtikas atkritumus. Lai saglabātu ekosistēmas līdzsvaru un aizsargātu aukstos, tīros ūdeņos, kuros dabiski attīstās Norvēģijas lasis, jebkura vieta, ko izmanto lašu audzēšana, pirms jauna cikla uzsākšanas jāatpūšas (noķeršanas periods). Šajā laikā aukstie, dzidrie ūdeņi izskalo liekos atkritumus. Norvēģijai ir arī ilgtspējības politika, kuru atbalsta Jūras pārvaldības padome un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (Pārtikas un lauksaimniecības organizācija), un tā sadarbojas ar Pasaules Dabas fondu (WWF).
Iepriekš minētā informācija /seafoodfromnorway.us./ ir balstīta uz Norvēģijas akvakultūras pamatprincipiem: nozares pārredzama, regulēta un kontrolēta darbība, kuras galvenā uzmanība tiek pievērsta drošu un veselīgu jūras produktu ražošanai.
Ieteicams:
Kas Padara Norvēģijas Virtuvi Populāru?
Kaut kad Norvēģija tika uzskatīta par provinces valsti, taču šodien tās attīstība ir īpaši jūtama, tāpat kā viņu tradicionālā virtuve. Tas apvieno drosmīgus kulinārijas eksperimentus, bet arī saglabā savas tradīcijas. Ja jūs vēlaties arī apmeklēt šo valsti ar diezgan skarbiem laika apstākļiem, tad šiem 10 norvēģu ēdieniem vajadzētu būt jūsu gastronomisko piedzīvojumu obligātai sastāvdaļai.
Veselīga Pārtika, Kas Rūpējas Par Redzi
Veselīga ēšana ir svarīgs solis labas veselības labā. Ne visi domā, bet arī acīm ir nepieciešama īpaša piesardzība, ko veic ar pārtiku. Kā orientēties kuri pārtikas produkti ir labi redzamībai ? Diezgan viegli uzminēt - pēc to spilgtās krāsas.
Vai Jums Patīk Ananāsi? Jums Ir Alerģiju, Paaugstināta Cukura Līmeņa Asinīs Un Bojātu Zobu Risks
Ēdot ananāsus, visi domā, ka šis auglis ir tik garšīgs, cik noderīgs. Mēs pat ne mirkli nedomājam par blakusparādībām, kuras tas slēpj. Ananāss, protams, ir noderīgs auglis. Bet, tāpat kā daudziem citiem pārtikas produktiem, tam ir vairākas nepatīkamas sekas, ja jūs to patērējat vairāk.
Arsēns Rīsiem! Vai Jums Jāuztraucas?
Arsēns ir viens no toksiskākajiem elementiem pasaulē. Visā savas vēstures laikā tas ir iekļuvis pārtikas ķēdē un atradis ceļu mūsu pārtikas produktos. Tomēr šī problēma saasinās, palielinoties izplatītajam piesārņojumam arsēna līmenis pārtikā , kas nopietni apdraud veselību.
5 Mīti Par Labāko Laiku ēst Augļus (un Patiesību)
Internetā ir daudz informācijas par pārtiku un uzturu, taču ir arī daudz nepatiesu apgalvojumu. Bieži sastopams nepareizs uzskats ir saistīts ar labākais laiks ēst augļus . Tāpēc mēs nolēmām jūs iepazīstināt ar 5 mītiem, kas attiecas uz viņu, un patiesību, kas slēpjas aiz tiem.
